Digitālās plaisas mazināšana Latvijas skolās

Līdzīgi kā citas ES valstis, arī Latvija saskaras ar problēmām, kas saistītas ar straujo digitalizācijas attīstību mūsdienu pasaulē. Lai tās risinātu, valsts gandrīz ceturto daļu no atveseļošanas instrumenta NextGenerationEU finansējuma ir novirzījusi digitālās pārkārtošanās īstenošanai. Viena no Latvijā aktuālākajām problēmām ir izteikta digitālā plaisa, kuras mazināšanai ir pieņemta valsts mēroga iniciatīva, kas paredz 35 000 klēpjdatoru iegādi un nodošanu vidusskolām visā Latvijā. 

Projekta mērķis ir paplašināt mācību iespējas, uzlabojot piekļuvi digitālajām tehnoloģijām. Digitālo prasmju nepietiekamība ir problēma, kas sociālekonomisku un citu iemeslu dēļ daļu iedzīvotāju ietekmē vairāk nekā citus. Viena no izglītības iestādēm, kas guvusi labumu no šīs iniciatīvas, ir Jelgavas Valsts ģimnāzija – tā skolēnu un pedagogu vajadzībām saņēmusi 274 klēpjdatorus. Ģimnāzijas darbinieki iniciatīvu vērtē ļoti atzinīgi. 

Savās pārdomās ar mums dalījās angļu valodas un biznesa vadības skolotāja Zaiga Atelbauere (Z.A.) un skolotāja Nadīna Anija Poga (N.A.P.), kuras pārziņā ir datorika, dizains un tehnoloģijas. 

Vai Jelgavas Valsts ģimnāzijai šis projekts ir bijis nozīmīgs? 

Z.A. Domāju, ka jā. Mūsu skola allaž mēģina būt vienu soli priekšā: gan metodiski, gan tehnoloģiju jomā. Cenšamies attīstīt skolēnu prasmes, lai viņi būtu sagatavoti reālajai dzīvei un darba tirgum. Digitalizācija ir ārkārtīgi svarīga, taču dažām sociālajām grupām ir mazāk iespēju piekļūt jaunākajām tehnoloģijām. Iespēju robežās cenšamies visiem audzēkņiem nodrošināt vienādas iespējas izmantot kvalitatīvas un mūsdienīgas tehnoloģijas. Tas ir iespējams, pateicoties tādām iniciatīvām kā šī.  

N.A.P. Tas ir būtiski izmainījis mūsu skolēnu mācību darbu. Klēpjdatori tiek izmantoti dažādos priekšmetos, arī angļu valodas un dabas zinību stundās. Skolotāji klēpjdatoru izmantošanu ir integrējuši savos stundu plānos: viņi var iepriekš pieteikties, lai saņemtu datorus, kad tie nepieciešami viņiem pašiem stundas vadīšanai vai skolēniem darbam klasē. 

“Iespēju robežās cenšamies visiem audzēkņiem nodrošināt vienādas iespējas... Tas ir iespējams, pateicoties tādām iniciatīvām kā šī.” 

– Zaiga Atelbauere, Jelgavas Valsts ģimnāzijas skolotāja

Kādi ir bijuši lielākie ieguvumi no šī projekta? 

Z.A. Manuprāt, darbs ir kļuvis efektīvāks, un vairs nav nepieciešams drukāt tik daudz darba lapu. Ir interesanti vērot, kādas digitālās prasmes skolēni apgūst teju bez piepūles. Izmantojot klēpjdatorus, viņi var strādāt gan patstāvīgi, gan savstarpēji sadarboties, viens otru netraucējot. Mēs arī daudz vairāk izdarām klasē, līdz ar to varam samazināt mājas darbu apjomu. Visi skolēni klases darbā izmanto vienus un tos pašus līdzekļus un neskaidrību gadījumā var konsultēties ar pedagogu, kurš ir turpat līdzās. 

N.A.P. Skolēni attīsta prasmes, kuras viņi var izmantot dažādos priekšmetos. Piemēram, jaunieši datorstundās apgūst Excel lietošanas prasmes, ko pēcāk izmanto pētnieciskā darbā, veicot aprēķinus vai attēlojot datus. Klēpjdatoru izmantojums ir uzlabojis arī grupu darbu, jo tie veicina sadarbību. Iepriekš skolēni informācijas meklēšanai izmantoja telefonus, taču pienākošās ziņas un uznirstošie paziņojumi bieži vien traucēja viņiem koncentrēties. Klēpjdatori ir daudz parocīgāki un nenovērš jauniešu uzmanību no mācību procesa. 

“Ir svarīgi, lai skolas un mācību programmas ietu līdzi laikam, un tas nav iedomājams bez digitalizācijas, jo tā atspoguļo mūsdienu pasauli.” 

– Nadīna Anija Poga, Jelgavas Valsts ģimnāzijas skolotāja

Vai uzskatāt, ka šādas iniciatīvas būtu jāīsteno arī turpmāk? 

Z.A. Noteikti. Skolas gados apgūtās digitālās prasmes jauniešiem noderēs arī turpmākajā dzīvē. Mūsu uzdevums ir šo mācīšanās procesu atvieglot. Digitālās prasmes mūsdienu sabiedrībā ir vitāli svarīgas, un nākotnē šī tendence tikai pastiprināsies. Šādas iniciatīvas ir būtiski īstenot valsts līmenī, jo tām ir līdzsvarojoša loma gan ģeogrāfiskā, gan sociālā kontekstā. 

N.A.P. Es piekrītu. Ir svarīgi, lai skolas un mācību programmas ietu līdzi laikam, un tas nav iedomājams bez digitalizācijas, jo tā atspoguļo mūsdienu pasauli. Šis projekts Latvijas skolām un pedagogiem ir pavēris iespēju integrēt digitālos procesus to mācīšanas un mācīšanās metodikā. Tiesa, šīs iniciatīvas panākumi galu galā būs atkarīgi no skolotāju spējas šīs tehnoloģijas prasmīgi izmantot mācību procesā. Materiālās bāzes nodrošināšana skolām ir tikai sākums. 

Latvijas skolu apgādāšana ar klēpjdatoriem ir tikai viena no digitalizācijas iniciatīvām, kuras īstenotas ar atveseļošanas instrumenta NextGenerationEU atbalstu. Centieni pārvarēt digitālo plaisu ir pamatā daudziem valsts projektiem, kuru mērķis ir modernizēt tehnoloģisko infrastruktūru un pilnveidot iedzīvotāju prasmes. Apjomīgas dotācijas piešķirtas arī valsts pārvaldes, MVU un interneta savienojamības programmām. Šādā veidā apliecinot apņēmību īstenot digitālo pārkārtošanos, Latvija cenšas sagatavot savus iedzīvotājus nākotnei, kurā digitalizācijai ir centrāla loma.